4. Dānavaggo

1. Paṭhamadānasuttaṃ

31.[dī. ni. 3.336] ‘‘Aṭṭhimāni , bhikkhave, dānāni. Katamāni aṭṭha? Āsajja dānaṃ deti, bhayā dānaṃ deti, ‘adāsi me’ti dānaṃ deti, ‘dassati me’ti dānaṃ deti, ‘sāhu dāna’nti dānaṃ deti, ‘ahaṃ pacāmi, ime na pacanti; nārahāmi pacanto apacantānaṃ dānaṃ adātu’nti dānaṃ deti, ‘imaṃ me dānaṃ dadato kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchatī’ti dānaṃ deti, cittālaṅkāracittaparikkhāratthaṃ dānaṃ deti. Imāni kho, bhikkhave, aṭṭha dānānī’’ti. Paṭhamaṃ.

2. Dutiyadānasuttaṃ

32.

[kathā. 480] ‘‘Saddhā hiriyaṃ kusalañca dānaṃ,

Dhammā ete sappurisānuyātā;

Etañhi maggaṃ diviyaṃ vadanti,

Etena hi gacchati devaloka’’nti. dutiyaṃ;

3. Dānavatthusuttaṃ

33. ‘‘Aṭṭhimāni , bhikkhave, dānavatthūni. Katamāni aṭṭha? Chandā dānaṃ deti, dosā dānaṃ deti, mohā dānaṃ deti, bhayā dānaṃ deti, ‘dinnapubbaṃ katapubbaṃ pitupitāmahehi, nārahāmi porāṇaṃ kulavaṃsaṃ hāpetu’nti dānaṃ deti, ‘imāhaṃ dānaṃ datvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissāmī’ti dānaṃ deti, ‘imaṃ me dānaṃ dadato cittaṃ pasīdati, attamanatā somanassaṃ upajāyatī’ti dānaṃ deti, cittālaṅkāracittaparikkhāratthaṃ dānaṃ deti. Imāni kho, bhikkhave, aṭṭha dānavatthūnī’’ti. Tatiyaṃ.

4. Khettasuttaṃ

34. ‘‘Aṭṭhaṅgasamannāgate , bhikkhave, khette bījaṃ vuttaṃ na mahapphalaṃ hoti na mahassādaṃ na phātiseyyaṃ [na phātiseyyanti (sī. syā. ka.), na phātiseyyā (katthaci)]. Kathaṃ aṭṭhaṅgasamannāgate? Idha, bhikkhave, khettaṃ unnāmaninnāmi ca hoti, pāsāṇasakkharikañca hoti, ūsarañca hoti, na ca gambhīrasitaṃ hoti, na āyasampannaṃ hoti, na apāyasampannaṃ hoti, na mātikāsampannaṃ hoti, na mariyādasampannaṃ hoti. Evaṃ aṭṭhaṅgasamannāgate, bhikkhave, khette bījaṃ vuttaṃ na mahapphalaṃ hoti na mahassādaṃ na phātiseyyaṃ.

‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, aṭṭhaṅgasamannāgatesu samaṇabrāhmaṇesu dānaṃ dinnaṃ na mahapphalaṃ hoti na mahānisaṃsaṃ na mahājutikaṃ na mahāvipphāraṃ. Kathaṃ aṭṭhaṅgasamannāgatesu? Idha, bhikkhave, samaṇabrāhmaṇā micchādiṭṭhikā honti, micchāsaṅkappā, micchāvācā, micchākammantā, micchāājīvā, micchāvāyāmā, micchāsatino, micchāsamādhino. Evaṃ aṭṭhaṅgasamannāgatesu, bhikkhave, samaṇabrāhmaṇesu dānaṃ dinnaṃ na mahapphalaṃ hoti na mahānisaṃsaṃ na mahājutikaṃ na mahāvipphāraṃ.

‘‘Aṭṭhaṅgasamannāgate, bhikkhave, khette bījaṃ vuttaṃ mahapphalaṃ hoti mahassādaṃ phātiseyyaṃ. Kathaṃ aṭṭhaṅgasamannāgate? Idha, bhikkhave, khettaṃ anunnāmāninnāmi ca hoti, apāsāṇasakkharikañca hoti, anūsarañca hoti, gambhīrasitaṃ hoti, āyasampannaṃ hoti, apāyasampannaṃ hoti, mātikāsampannaṃ hoti, mariyādasampannaṃ hoti. Evaṃ aṭṭhaṅgasamannāgate, bhikkhave, khette bījaṃ vuttaṃ mahapphalaṃ hoti mahassādaṃ phātiseyyaṃ.

‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, aṭṭhaṅgasamannāgatesu samaṇabrāhmaṇesu dānaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ hoti mahānisaṃsaṃ mahājutikaṃ mahāvipphāraṃ. Kathaṃ aṭṭhaṅgasamannāgatesu? Idha, bhikkhave, samaṇabrāhmaṇā sammādiṭṭhikā honti, sammāsaṅkappā, sammāvācā, sammākammantā, sammāājīvā, sammāvāyāmā, sammāsatino, sammāsamādhino. Evaṃ aṭṭhaṅgasamannāgatesu, bhikkhave, samaṇabrāhmaṇesu dānaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ hoti mahānisaṃsaṃ mahājutikaṃ mahāvipphāra’’nti.

‘‘Yathāpi khette sampanne, pavuttā bījasampadā;

Deve sampādayantamhi [sañjāyantamhi (ka.)], hoti dhaññassa sampadā.

‘‘Anītisampadā hoti, virūḷhī bhavati sampadā;

Vepullasampadā hoti, phalaṃ ve hoti sampadā.

‘‘Evaṃ sampannasīlesu, dinnā bhojanasampadā;

Sampadānaṃ upaneti, sampannaṃ hissa taṃ kataṃ.

‘‘Tasmā sampadamākaṅkhī, sampannatthūdha puggalo;

Sampannapaññe sevetha, evaṃ ijjhanti sampadā.

‘‘Vijjācaraṇasampanne, laddhā cittassa sampadaṃ;

Karoti kammasampadaṃ, labhati catthasampadaṃ.

‘‘Lokaṃ ñatvā yathābhūtaṃ, pappuyya diṭṭhisampadaṃ;

Maggasampadamāgamma, yāti sampannamānaso.

‘‘Odhunitvā malaṃ sabbaṃ, patvā nibbānasampadaṃ;

Muccati sabbadukkhehi, sā hoti sabbasampadā’’ti. catutthaṃ;

5. Dānūpapattisuttaṃ

35.[dī. ni. 

4. 布施品
1. 第一布施经
31. "诸比丘，有八种布施。是哪八种呢？遇到时就布施，因恐惧而布施，因'他曾施予我'而布施，因'他将施予我'而布施，因'布施是善'而布施，因'我煮食，他们不煮；我不应作为煮食者不给不煮食者布施'而布施，因'我布施此物将获得美好名声'而布施，为庄严心、资具心而布施。诸比丘，这就是八种布施。"第一
2. 第二布施经
32.
"信心、惭愧与善施，
此等法随善人行；
此道称为通天路，
由此可达天界去。"第二
3. 布施事经
33. "诸比丘，有八种布施事。是哪八种呢？因爱欲而布施，因嗔恨而布施，因愚痴而布施，因恐惧而布施，因'祖先曾经布施，我不应废弃古老家族传统'而布施，因'我布施此物，身坏命终后将生善趣天界'而布施，因'我布施此物时心生欢喜，生起满足与喜悦'而布施，为庄严心、资具心而布施。诸比丘，这就是八种布施事。"第三
【因篇幅限制，分批回复。这是第一部分的翻译。】

3.337] ‘‘Aṭṭhimā, bhikkhave, dānūpapattiyo. Katamā aṭṭha? Idha, bhikkhave, ekacco dānaṃ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. So yaṃ deti taṃ paccāsīsati [paccāsiṃsati (sī. syā. kaṃ. pī.)]. So passati khattiyamahāsāle vā brāhmaṇamahāsāle vā gahapatimahāsāle vā pañcahi kāmaguṇehi samappite samaṅgībhūte paricārayamāne. Tassa evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā khattiyamahāsālānaṃ vā brāhmaṇamahāsālānaṃ vā gahapatimahāsālānaṃ vā sahabyataṃ upapajjeyya’nti! So taṃ cittaṃ dahati, taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti. Tassa taṃ cittaṃ hīne vimuttaṃ [hīnedhimuttaṃ (syā. pī.) vimuttanti adhimuttaṃ, vimuttanti vā vissaṭṭhaṃ (ṭīkāsaṃvaṇṇanā)], uttari abhāvitaṃ, tatrūpapattiyā saṃvattati. Kāyassa bhedā paraṃ maraṇā khattiyamahāsālānaṃ vā brāhmaṇamahāsālānaṃ vā gahapatimahāsālānaṃ vā sahabyataṃ upapajjati. Tañca kho sīlavato vadāmi, no dussīlassa. Ijjhati, bhikkhave, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.

‘‘Idha pana, bhikkhave, ekacco dānaṃ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. So yaṃ deti taṃ paccāsīsati. Tassa sutaṃ hoti – ‘cātumahārājikā [cātummahārājikā (sī. syā. kaṃ. pī.)] devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā cātumahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya’nti. So taṃ cittaṃ dahati, taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti. Tassa taṃ cittaṃ hīne vimuttaṃ, uttari abhāvitaṃ, tatrūpapattiyā saṃvattati. Kāyassa bhedā paraṃ maraṇā cātumahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjati. Tañca kho sīlavato vadāmi, no dussīlassa. Ijjhati, bhikkhave, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.

‘‘Idha pana, bhikkhave, ekacco dānaṃ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. So yaṃ deti taṃ paccāsīsati. Tassa sutaṃ hoti – tāvatiṃsā devā…pe… yāmā devā… tusitā devā… nimmānaratī devā… paranimmitavasavattī devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulāti. Tassa evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya’nti. So taṃ cittaṃ dahati, taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti , taṃ cittaṃ bhāveti. Tassa taṃ cittaṃ hīne vimuttaṃ, uttari abhāvitaṃ, tatrūpapattiyā saṃvattati. Kāyassa bhedā paraṃ maraṇā paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjati. Tañca kho sīlavato vadāmi, no dussīlassa. Ijjhati, bhikkhave, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.

‘‘Idha pana, bhikkhave, ekacco dānaṃ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. So yaṃ deti taṃ paccāsīsati. Tassa sutaṃ hoti – ‘brahmakāyikā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā brahmakāyikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya’nti. So taṃ cittaṃ dahati, taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti. Tassa taṃ cittaṃ hīne vimuttaṃ, uttari abhāvitaṃ, tatrūpapattiyā saṃvattati. Kāyassa bhedā paraṃ maraṇā brahmakāyikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjati. Tañca kho sīlavato vadāmi, no dussīlassa; vītarāgassa, no sarāgassa. Ijjhati, bhikkhave, sīlavato cetopaṇidhi vītarāgattā. Imā kho, bhikkhave, aṭṭha dānūpapattiyo’’ti. Pañcamaṃ.

6. Puññakiriyavatthusuttaṃ



5. 施生经
"诸比丘，有八种布施生处。是哪八种呢？
在此，诸比丘，有人向沙门或婆罗门布施饮食、衣服、车乘、花鬘、香料、涂油、卧具、住所和灯明。他布施时怀有期待。他看见刹帝利大富豪、婆罗门大富豪或居士大富豪享受着五种欲乐。他想：'啊！愿我身坏命终后，往生到刹帝利大富豪、婆罗门大富豪或居士大富豪的群体中！'他专注于此心，确立此心，修习此心。他的心执着于低劣，未修习更高，导致往生彼处。身坏命终后，他往生到刹帝利大富豪、婆罗门大富豪或居士大富豪的群体中。我说这是对持戒者而言，不是对破戒者而言。诸比丘，持戒者的心愿因清净而得成就。
复次，诸比丘，有人向沙门或婆罗门布施饮食、衣服、车乘、花鬘、香料、涂油、卧具、住所和灯明。他布施时怀有期待。他听说：'四大王天神长寿、容貌殊胜、快乐众多。'他想：'啊！愿我身坏命终后，往生到四大王天神的群体中！'他专注于此心，确立此心，修习此心。他的心执着于低劣，未修习更高，导致往生彼处。身坏命终后，他往生到四大王天神的群体中。我说这是对持戒者而言，不是对破戒者而言。诸比丘，持戒者的心愿因清净而得成就。
复次，诸比丘，有人...（中略）...他听说：'三十三天、夜摩天、兜率天、化乐天、他化自在天长寿、容貌殊胜、快乐众多。'他想：'啊！愿我身坏命终后，往生到他化自在天的群体中！'...（中略）...身坏命终后，他往生到他化自在天的群体中。我说这是对持戒者而言，不是对破戒者而言。诸比丘，持戒者的心愿因清净而得成就。
复次，诸比丘，有人向沙门或婆罗门布施饮食、衣服、车乘、花鬘、香料、涂油、卧具、住所和灯明。他布施时怀有期待。他听说：'梵众天长寿、容貌殊胜、快乐众多。'他想：'啊！愿我身坏命终后，往生到梵众天的群体中！'他专注于此心，确立此心，修习此心。他的心执着于低劣，未修习更高，导致往生彼处。身坏命终后，他往生到梵众天的群体中。我说这是对持戒者而言，不是对破戒者而言；是对离贪者而言，不是对有贪者而言。诸比丘，持戒者的心愿因离贪而得成就。诸比丘，这就是八种布施生处。"第五
6. 福业事经

36. ‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, puññakiriyavatthūni. Katamāni tīṇi? Dānamayaṃ puññakiriyavatthu [puññakiriyavatthuṃ (sī. pī.) evamuparipi], sīlamayaṃ puññakiriyavatthu, bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu. Idha, bhikkhave, ekaccassa dānamayaṃ puññakiriyavatthu parittaṃ kataṃ hoti, sīlamayaṃ puññakiriyavatthu parittaṃ kataṃ hoti, bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthuṃ [puññakiriyavatthu (syā.)] nābhisambhoti. So kāyassa bhedā paraṃ maraṇā manussadobhagyaṃ upapajjati.

‘‘Idha pana, bhikkhave, ekaccassa dānamayaṃ puññakiriyavatthu mattaso kataṃ hoti, sīlamayaṃ puññakiriyavatthu mattaso kataṃ hoti, bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthuṃ nābhisambhoti. So kāyassa bhedā paraṃ maraṇā manussasobhagyaṃ upapajjati.

‘‘Idha pana, bhikkhave , ekaccassa dānamayaṃ puññakiriyavatthu adhimattaṃ kataṃ hoti, sīlamayaṃ puññakiriyavatthu adhimattaṃ kataṃ hoti, bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthuṃ nābhisambhoti. So kāyassa bhedā paraṃ maraṇā cātumahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjati. Tatra, bhikkhave, cattāro mahārājāno dānamayaṃ puññakiriyavatthuṃ atirekaṃ karitvā, sīlamayaṃ puññakiriyavatthuṃ atirekaṃ karitvā, cātumahārājike deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti – dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehi.

‘‘Idha pana, bhikkhave, ekaccassa dānamayaṃ puññakiriyavatthu adhimattaṃ kataṃ hoti, sīlamayaṃ puññakiriyavatthu adhimattaṃ kataṃ hoti, bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthuṃ nābhisambhoti. So kāyassa bhedā paraṃ maraṇā tāvatiṃsānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjati. Tatra, bhikkhave, sakko devānamindo dānamayaṃ puññakiriyavatthuṃ atirekaṃ karitvā sīlamayaṃ puññakiriyavatthuṃ atirekaṃ karitvā tāvatiṃse deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti – dibbena āyunā…pe… dibbehi phoṭṭhabbehi.

‘‘Idha pana, bhikkhave, ekaccassa dānamayaṃ puññakiriyavatthu adhimattaṃ kataṃ hoti, sīlamayaṃ puññakiriyavatthu adhimattaṃ kataṃ hoti, bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthuṃ nābhisambhoti. So kāyassa bhedā paraṃ maraṇā yāmānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjati. Tatra, bhikkhave, suyāmo devaputto dānamayaṃ puññakiriyavatthuṃ atirekaṃ karitvā , sīlamayaṃ puññakiriyavatthuṃ atirekaṃ karitvā, yāme deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti – dibbena āyunā…pe… dibbehi phoṭṭhabbehi.

‘‘Idha pana, bhikkhave, ekaccassa dānamayaṃ puññakiriyavatthu adhimattaṃ kataṃ hoti, sīlamayaṃ puññakiriyavatthu adhimattaṃ kataṃ hoti, bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthuṃ nābhisambhoti. So kāyassa bhedā paraṃ maraṇā tusitānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjati. Tatra , bhikkhave, santusito devaputto dānamayaṃ puññakiriyavatthuṃ atirekaṃ karitvā, sīlamayaṃ puññakiriyavatthuṃ atirekaṃ karitvā, tusite deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti – dibbena āyunā…pe… dibbehi phoṭṭhabbehi.

‘‘Idha pana, bhikkhave, ekaccassa dānamayaṃ puññakiriyavatthu adhimattaṃ kataṃ hoti, sīlamayaṃ puññakiriyavatthu adhimattaṃ kataṃ hoti, bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthuṃ nābhisambhoti. So kāyassa bhedā paraṃ maraṇā nimmānaratīnaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjati. Tatra, bhikkhave, sunimmito devaputto dānamayaṃ puññakiriyavatthuṃ atirekaṃ karitvā, sīlamayaṃ puññakiriyavatthuṃ atirekaṃ karitvā, nimmānaratīdeve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti – dibbena āyunā…pe… dibbehi phoṭṭhabbehi.


36. "诸比丘，有三种福业事。是哪三种呢？布施所成福业事、持戒所成福业事、修习所成福业事。
在此，诸比丘，有人做少量布施所成福业事，做少量持戒所成福业事，未成就修习所成福业事。他身坏命终后，往生为不幸的人。
复次，诸比丘，有人做适量布施所成福业事，做适量持戒所成福业事，未成就修习所成福业事。他身坏命终后，往生为幸运的人。
复次，诸比丘，有人做大量布施所成福业事，做大量持戒所成福业事，未成就修习所成福业事。他身坏命终后，往生到四大王天神的群体中。诸比丘，在那里，四大天王因做更多布施所成福业事，做更多持戒所成福业事，在十个方面超越四大王天的诸天神：天寿、天色、天乐、天誉、天威力、天色境、天声境、天香境、天味境、天触境。
复次，诸比丘，有人做大量布施所成福业事，做大量持戒所成福业事，未成就修习所成福业事。他身坏命终后，往生到三十三天的群体中。诸比丘，在那里，天帝释因做更多布施所成福业事，做更多持戒所成福业事，在十个方面超越三十三天的诸天神：天寿...乃至...天触境。
复次，诸比丘，有人做大量布施所成福业事，做大量持戒所成福业事，未成就修习所成福业事。他身坏命终后，往生到夜摩天的群体中。诸比丘，在那里，须夜摩天子因做更多布施所成福业事，做更多持戒所成福业事，在十个方面超越夜摩天的诸天神：天寿...乃至...天触境。
复次，诸比丘，有人做大量布施所成福业事，做大量持戒所成福业事，未成就修习所成福业事。他身坏命终后，往生到兜率天的群体中。诸比丘，在那里，知足天子因做更多布施所成福业事，做更多持戒所成福业事，在十个方面超越兜率天的诸天神：天寿...乃至...天触境。
复次，诸比丘，有人做大量布施所成福业事，做大量持戒所成福业事，未成就修习所成福业事。他身坏命终后，往生到化乐天的群体中。诸比丘，在那里，善化天子因做更多布施所成福业事，做更多持戒所成福业事，在十个方面超越化乐天的诸天神：天寿...乃至...天触境。


‘‘Idha pana, bhikkhave, ekaccassa dānamayaṃ puññakiriyavatthu adhimattaṃ kataṃ hoti, sīlamayaṃ puññakiriyavatthu adhimattaṃ kataṃ hoti, bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthuṃ nābhisambhoti. So kāyassa bhedā paraṃ maraṇā paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjati. Tatra, bhikkhave, vasavattī devaputto dānamayaṃ puññakiriyavatthuṃ atirekaṃ karitvā, sīlamayaṃ puññakiriyavatthuṃ atirekaṃ karitvā, paranimmitavasavattīdeve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti – dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehi. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi puññakiriyavatthūnī’’ti. Chaṭṭhaṃ.

7. Sappurisadānasuttaṃ

37. ‘‘Aṭṭhimāni, bhikkhave, sappurisadānāni. Katamāni aṭṭha? Suciṃ deti, paṇītaṃ deti, kālena deti, kappiyaṃ deti, viceyya deti, abhiṇhaṃ deti, dadaṃ cittaṃ pasādeti, datvā attamano hoti. Imāni kho, bhikkhave, aṭṭha sappurisadānānī’’ti.

‘‘Suciṃ paṇītaṃ kālena, kappiyaṃ pānabhojanaṃ;

Abhiṇhaṃ dadāti dānaṃ, sukhettesu [sukhette (sī. pī.)] brahmacārisu.

‘‘Neva [na ca (sī. pī.)] vippaṭisārissa, cajitvā āmisaṃ bahuṃ;

Evaṃ dinnāni dānāni, vaṇṇayanti vipassino.

‘‘Evaṃ yajitvā medhāvī, saddho muttena cetasā;

Abyābajjhaṃ [abyāpajjhaṃ (ka.) a. ni. 4.40; 6.37] sukhaṃ lokaṃ, paṇḍito upapajjatī’’ti. sattamaṃ;

8. Sappurisasuttaṃ

38. ‘‘Sappuriso , bhikkhave, kule jāyamāno bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya hoti – mātāpitūnaṃ atthāya hitāya sukhāya hoti, puttadārassa atthāya hitāya sukhāya hoti , dāsakammakaraporisassa atthāya hitāya sukhāya hoti, mittāmaccānaṃ atthāya hitāya sukhāya hoti, pubbapetānaṃ atthāya hitāya sukhāya hoti, rañño atthāya hitāya sukhāya hoti, devatānaṃ atthāya hitāya sukhāya hoti, samaṇabrāhmaṇānaṃ atthāya hitāya sukhāya hoti.

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, mahāmegho sabbasassāni sampādento bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya [hitāya…pe… (syā. ka.)] hoti; evamevaṃ kho, bhikkhave, sappuriso kule jāyamāno bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya hoti – mātāpitūnaṃ atthāya hitāya sukhāya hoti, puttadārassa atthāya hitāya sukhāya hoti, dāsakammakaraporisassa atthāya hitāya sukhāya hoti, mittāmaccānaṃ atthāya hitāya sukhāya hoti, pubbapetānaṃ atthāya hitāya sukhāya hoti, rañño atthāya hitāya sukhāya hoti, devatānaṃ atthāya hitāya sukhāya hoti, samaṇabrāhmaṇānaṃ atthāya hitāya sukhāya hotī’’ti.

‘‘Bahūnaṃ [bahunnaṃ (sī. pī.)] vata atthāya, sappañño gharamāvasaṃ;

Mātaraṃ pitaraṃ pubbe, rattindivamatandito.

‘‘Pūjeti sahadhammena, pubbekatamanussaraṃ;

Anāgāre pabbajite, apace brahmacārayo [brahmacārino (syā.)].

‘‘Niviṭṭhasaddho pūjeti, ñatvā dhamme ca pesalo [pesale (ka.)];

Rañño hito devahito, ñātīnaṃ sakhinaṃ hito.

‘‘Sabbesaṃ [sabbesu (ka.)] so [sa (syā. pī. ka.)] hito hoti, saddhamme suppatiṭṭhito;

Vineyya maccheramalaṃ, sa lokaṃ bhajate siva’’nti. aṭṭhamaṃ;

9. Abhisandasuttaṃ



复次，诸比丘，有人做大量布施所成福业事，做大量持戒所成福业事，未成就修习所成福业事。他身坏命终后，往生到他化自在天的群体中。诸比丘，在那里，自在天子因做更多布施所成福业事，做更多持戒所成福业事，在十个方面超越他化自在天的诸天神：天寿、天色、天乐、天誉、天威力、天色境、天声境、天香境、天味境、天触境。诸比丘，这就是三种福业事。"第六
7. 善人布施经
37. "诸比丘，有八种善人布施。是哪八种呢？布施清净物，布施殊胜物，适时布施，布施适宜物，择善而施，经常布施，布施时心生欢喜，布施后心生满足。诸比丘，这就是八种善人布施。"
"清净殊胜适时施，
如法饮食常布施，
施予清净修梵行，
舍离众多物无悔。
智者赞叹如是施，
信心解脱而布施，
智人生于无恼界，
安乐之处为归宿。"第七
8. 善人经
38. "诸比丘，善人生于家中，为众多人谋求利益安乐——为父母谋求利益安乐，为妻子谋求利益安乐，为奴仆佣人谋求利益安乐，为亲友谋求利益安乐，为祖先谋求利益安乐，为国王谋求利益安乐，为诸天神谋求利益安乐，为沙门婆罗门谋求利益安乐。
诸比丘，如大雨云令一切谷物成熟，为众多人谋求利益安乐；同样地，诸比丘，善人生于家中，为众多人谋求利益安乐——为父母谋求利益安乐，为妻子谋求利益安乐，为奴仆佣人谋求利益安乐，为亲友谋求利益安乐，为祖先谋求利益安乐，为国王谋求利益安乐，为诸天神谋求利益安乐，为沙门婆罗门谋求利益安乐。"
"智者居家利众生，
日夜精进无懈怠，
先敬父母知恩德，
尊重修行梵行人。
信心坚固敬善法，
利益国王及诸天，
亲友眷属皆蒙益，
正法建立除吝垢，
如是善人生善处。"第八
9. 流注经

39. ‘‘Aṭṭhime , bhikkhave, puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaṃvattanikā, iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti. Katame aṭṭha? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhaṃ saraṇaṃ gato hoti. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko, iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako dhammaṃ saraṇaṃ gato hoti. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo puññābhisando…pe… saṃvattati.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako saṅghaṃ saraṇaṃ gato hoti. Ayaṃ, bhikkhave, tatiyo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko, iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati.

[kathā. 480] ‘‘Pañcimāni , bhikkhave, dānāni mahādānāni aggaññāni rattaññāni vaṃsaññāni porāṇāni asaṃkiṇṇāni asaṃkiṇṇapubbāni, na saṃkiyanti na saṃkiyissanti, appaṭikuṭṭhāni [appatikuṭṭhāni (sī.)] samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Katamāni pañca? Idha, bhikkhave, ariyasāvako pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti. Pāṇātipātā paṭivirato, bhikkhave, ariyasāvako aparimāṇānaṃ sattānaṃ abhayaṃ deti, averaṃ deti, abyābajjhaṃ [abyāpajjhaṃ (ka.) evamuparipi] deti. Aparimāṇānaṃ sattānaṃ abhayaṃ datvā averaṃ datvā abyābajjhaṃ datvā aparimāṇassa abhayassa averassa abyābajjhassa bhāgī hoti. Idaṃ, bhikkhave, paṭhamaṃ dānaṃ mahādānaṃ aggaññaṃ rattaññaṃ vaṃsaññaṃ porāṇaṃ asaṃkiṇṇaṃ asaṃkiṇṇapubbaṃ, na saṃkiyati na saṃkiyissati, appaṭikuṭṭhaṃ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Ayaṃ, bhikkhave, catuttho puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko, iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti…pe… kāmesumicchācāraṃ pahāya kāmesumicchācārā paṭivirato hoti…pe… musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti…pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṃ pahāya surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato, bhikkhave, ariyasāvako aparimāṇānaṃ sattānaṃ abhayaṃ deti averaṃ deti abyābajjhaṃ deti. Aparimāṇānaṃ sattānaṃ abhayaṃ datvā averaṃ datvā abyābajjhaṃ datvā, aparimāṇassa abhayassa averassa abyābajjhassa bhāgī hoti. Idaṃ, bhikkhave, pañcamaṃ dānaṃ mahādānaṃ aggaññaṃ rattaññaṃ vaṃsaññaṃ porāṇaṃ asaṃkiṇṇaṃ asaṃkiṇṇapubbaṃ, na saṃkiyati na saṃkiyissati, appaṭikuṭṭhaṃ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Ayaṃ kho, bhikkhave, aṭṭhamo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko, iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaṃvattanikā, iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattantī’’ti. Navamaṃ.

10. Duccaritavipākasuttaṃ




我来为您翻译这段巴利语经文：
39. "诸比丘，有八种福德之流、善业之流，是快乐之食，导向天界，带来安乐果报，引向天道，能带来可爱、可意、可乐、有益、安乐之事。何为八种？诸比丘，在此，圣弟子皈依佛陀。诸比丘，这是第一种福德之流、善业之流，是快乐之食，导向天界，带来安乐果报，引向天道，能带来可爱、可意、可乐、有益、安乐之事。
复次，诸比丘，圣弟子皈依法。诸比丘，这是第二种福德之流……乃至……能带来安乐之事。
复次，诸比丘，圣弟子皈依僧。诸比丘，这是第三种福德之流、善业之流，是快乐之食，导向天界，带来安乐果报，引向天道，能带来可爱、可意、可乐、有益、安乐之事。
[经号480] "诸比丘，有五种布施是大布施，为最上、久远、世代相传、古老，未曾混杂、前所未杂，现在不被混杂、将来不被混杂，为沙门、婆罗门及智者所不诃责。何为五种？诸比丘，在此，圣弟子舍离杀生，远离杀生。诸比丘，远离杀生的圣弟子，给予无量众生无畏、无怨、无害。给予无量众生无畏、无怨、无害已，他得分享无量的无畏、无怨、无害。诸比丘，这是第一种布施，是大布施，为最上、久远、世代相传、古老，未曾混杂、前所未杂，现在不被混杂、将来不被混杂，为沙门、婆罗门及智者所不诃责。诸比丘，这是第四种福德之流、善业之流，是快乐之食，导向天界，带来安乐果报，引向天道，能带来可爱、可意、可乐、有益、安乐之事。
复次，诸比丘，圣弟子舍离不与取，远离不与取……乃至……舍离欲邪行，远离欲邪行……乃至……舍离妄语，远离妄语……乃至……舍离饮酒、榨酒、醉酒放逸处，远离饮酒、榨酒、醉酒放逸处。诸比丘，远离饮酒、榨酒、醉酒放逸处的圣弟子，给予无量众生无畏、无怨、无害。给予无量众生无畏、无怨、无害已，他得分享无量的无畏、无怨、无害。诸比丘，这是第五种布施，是大布施，为最上、久远、世代相传、古老，未曾混杂、前所未杂，现在不被混杂、将来不被混杂，为沙门、婆罗门及智者所不诃责。诸比丘，这是第八种福德之流、善业之流，是快乐之食，导向天界，带来安乐果报，引向天道，能带来可爱、可意、可乐、有益、安乐之事。诸比丘，这就是八种福德之流、善业之流，是快乐之食，导向天界，带来安乐果报，引向天道，能带来可爱、可意、可乐、有益、安乐之事。"第九经。
10. 恶行果报经

40. ‘‘Pāṇātipāto, bhikkhave, āsevito bhāvito bahulīkato nirayasaṃvattaniko tiracchānayonisaṃvattaniko pettivisayasaṃvattaniko. Yo sabbalahuso [sabbalahusoti sabbalahuko (syā. aṭṭha.)] pāṇātipātassa vipāko, manussabhūtassa appāyukasaṃvattaniko hoti.

‘‘Adinnādānaṃ, bhikkhave, āsevitaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ nirayasaṃvattanikaṃ tiracchānayonisaṃvattanikaṃ pettivisayasaṃvattanikaṃ. Yo sabbalahuso adinnādānassa vipāko, manussabhūtassa bhogabyasanasaṃvattaniko hoti.

‘‘Kāmesumicchācāro, bhikkhave, āsevito bhāvito bahulīkato nirayasaṃvattaniko tiracchānayonisaṃvattaniko pettivisayasaṃvattaniko. Yo sabbalahuso kāmesumicchācārassa vipāko, manussabhūtassa sapattaverasaṃvattaniko hoti.

‘‘Musāvādo , bhikkhave, āsevito bhāvito bahulīkato nirayasaṃvattaniko tiracchānayonisaṃvattaniko pettivisayasaṃvattaniko. Yo sabbalahuso musāvādassa vipāko, manussabhūtassa abhūtabbhakkhānasaṃvattaniko hoti.

‘‘Pisuṇā , bhikkhave, vācā āsevitā bhāvitā bahulīkatā nirayasaṃvattanikā tiracchānayonisaṃvattanikā pettivisayasaṃvattanikā. Yo sabbalahuso pisuṇāya vācāya vipāko, manussabhūtassa mittehi bhedanasaṃvattaniko hoti.

‘‘Pharusā , bhikkhave, vācā āsevitā bhāvitā bahulīkatā nirayasaṃvattanikā tiracchānayonisaṃvattanikā pettivisayasaṃvattanikā. Yo sabbalahuso pharusāya vācāya vipāko, manussabhūtassa amanāpasaddasaṃvattaniko hoti.

‘‘Samphappalāpo, bhikkhave, āsevito bhāvito bahulīkato nirayasaṃvattaniko tiracchānayonisaṃvattaniko pettivisayasaṃvattaniko. Yo sabbalahuso samphappalāpassa vipāko, manussabhūtassa anādeyyavācāsaṃvattaniko hoti.

‘‘Surāmerayapānaṃ, bhikkhave , āsevitaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ nirayasaṃvattanikaṃ tiracchānayonisaṃvattanikaṃ pettivisayasaṃvattanikaṃ. Yo sabbalahuso surāmerayapānassa vipāko, manussabhūtassa ummattakasaṃvattaniko hotī’’ti. Dasamaṃ.

Dānavaggo catuttho.


40. "诸比丘，杀生若常行、修习、多作，能导向地狱、畜生道、饿鬼界。杀生最轻微的果报，是使人短命。
诸比丘，不与取若常行、修习、多作，能导向地狱、畜生道、饿鬼界。不与取最轻微的果报，是使人财物损失。
诸比丘，欲邪行若常行、修习、多作，能导向地狱、畜生道、饿鬼界。欲邪行最轻微的果报，是使人遭遇怨敌。
诸比丘，妄语若常行、修习、多作，能导向地狱、畜生道、饿鬼界。妄语最轻微的果报，是使人遭受诽谤。
诸比丘，离间语若常行、修习、多作，能导向地狱、畜生道、饿鬼界。离间语最轻微的果报，是使人与朋友分离。
诸比丘，粗恶语若常行、修习、多作，能导向地狱、畜生道、饿鬼界。粗恶语最轻微的果报，是使人听闻不悦之声。
诸比丘，绮语若常行、修习、多作，能导向地狱、畜生道、饿鬼界。绮语最轻微的果报，是使人言语不被采信。
诸比丘，饮酒若常行、修习、多作，能导向地狱、畜生道、饿鬼界。饮酒最轻微的果报，是使人精神错乱。"第十经。
布施品第四终。


Tassuddānaṃ –

Dve dānāni vatthuñca, khettaṃ dānūpapattiyo;

Kiriyaṃ dve sappurisā, abhisando vipāko cāti.

其摄颂如下：
两种布施与事物，福田及施生天处；
善行与二善士品，福流并及果报经。
（此颂总结前述布施品中的经文内容）


